2012.gada notikumi draudzē
Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem. Jēk.2:26.
Kalposim tam Kungam ar prieku! Ps.100.
Ziemassvētku dievkalpojumā skanēja Svētdienas skolas bērnu muzikālie priekšnesumi. Sirsnīgi pateicamies!
Ziemassvētku vakarā muzicēja Ķekavas kultūras nama vokālais ansamblis "Jūti". Sirsnīgi pateicamies!
Ceturtā Adventa dievkalpojumā dziedāja Latvijas Universitātes koris "Dziesmu vara". Sirsnīgi pateicamies!
Trešā Adventa dievkalpojumu kuplināja Mārupes kristīgā bērnudārza
audzēkņu brīnišķīgā muzicēšana. Kolektīva vadītāja Līga Taube. Sirsnīgi pateicamies!
15.decembrī skanēja Ķekavas jauktā kora "Mozaīka" Ziemassvētku koncerts "Pastaiga klusumā", Solisti: Iveta Romance, Kārlis Rūtentāls, Live Brass
Quintet, klavieres: Jelena Bugajenko, kokle: Laima Jansone, perkusijas: Ernests
Mediņš, diriģente: Margarita Dudačka, mākslinieciskais vadītājs Rūdolfs
Bērtiņš. Sirsnīga pateicība par skaisto koncertu!
Otrā Adventa dievkalpojumā muzicēja Ķekavas Mūzikas skolas audzēkņi. Sirsnīgi pateicamies audzēkņiem un skolotājiem!
8.decembrī koncertā "Brīnumu gaidot" muzicēja Ķekavas sieviešu koris "Daugaviete" un Pērnavas Mihaela Lindiga vīru koris no Igaunijas. Diriģentes Rita Platpere un Linda Matveja, koncertmeistare Mareta Beitika, mākslinieciskā vadītāja Evelīna Mei. Liels PALDIES!
Mūžības svētdienas dievkalpojumā 25.novembrī un pēc dievkalpojuma muzicēja dziesminieks Haralds Sīmanis (ērģeles, ģitāra, balss). Sirsnīga PATEICĪBA!
Sirsnīga
pateicība visiem, kuri 10.novembrī piedalījās draudzes rudens talkā!
Tikāmies Ķekavas kapos pl.10.00 līdzi ņemot grābekļus un cimdus. Protams,
draudzes vīri rūpējās par lapu izvešanu gan ar Kārļa kravas mašīnu, gan citos
atraktīvos veidos. Pēs svētīgā darbiņa sekoja kopīga atpūta ar tēju ar pīrādziņiem.
6.novembrī Doles Tautas namā noritēja semināru cikla "Garīgās
izdzīvošanas skola" noslēguma lekcija.
No 2.oktobra līdz 6.novembrim noritēja Baldones un Mežaparka draudžu mācītāja Rolanda Eimaņa vadīti semināri, kas domāti katram, kurš meklē atbildes uz
jautājumiem, kas saistīti ar ikdienas dzīvi, pagātni, nākotni, tagadni,
bērniem, vecākiem, draugiem, prieku, bēdām, attiecībām u.t.t.
Ikviens semināra apmeklētājs tika aicināts ne tikai klausīties, bet aktīvi
piedalīties – diskutēt, argumentēt, dalīties personiskajā pieredzē. Semināru
cikls sastāv no 8 vai vairāk (atkarībā no dalībnieku intereses un vēlmēm)
nodarbībām, bet mums šoreiz bija 6 nodarbības. Liels paldies Rolandam Eimanim!
20.oktobrī devāmies "Pretī Zelta rudenim" uz Latvijas dienvidu pusi-Vecumniekiem, Bārbeli, Skaistkalni un Bruknu. Sirsnīga pateicība Almai par interesanto maršrutu un brauciena organizēšanu, kā arī Arnim Eltermanim, kurš iedvesmoja mūs uz dziedāšanu, lasīja dzeju un Mārtiņa Lutera galda runas, un, protams, visiem, kuri piedalījās. Vecumniekos pirmo apmeklējām koktēlnieka J. Audzijoņa sētu, kura pārsteidz katru garāmbraucēju ar paša saimnieka būvēto kapelu, Kristus tēlu, vējdzirnavām, un citiem radošā amatnieka un koktēlnieka darinājumiem. Tālāk apciemojām Vecumnieku baznīcu, kuras apkārtnē rosījās vīri malkas talkā, bet mūs jau gaidīja māsa, lai pastāstītu par baznīcu un draudzes dzīvi. Klausoties stāstus par citu draudžu aktivitātēm, vienmēr var rast kādas idejas, kas var noderēt. Šeit ieguvām jaunu informāciju par baznīcas apkures iespējām. Turpat netālu apciemojām Bārbeles baznīcu, kura bagātīgi bija izrotāta rudens ziediem, lai pēc pāris stundām tajā svinētu laulības. Mums par pārsteigumu, šajā laikā zied pat kreses. Turpinājām ceļojumu uz Skaistkalnes Dievmātes - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētnīcu - Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcu, kurā bija iespēja izbaudīt Kanepenes svētku rotājumu smaržās ieskauto klusumu, ļauties pārdomām, iepazīt baznīcas vēsturi, draudzes dzīvi, un...izmantot vilinošo piedāvājumu nokāpt kapenēs. Kādas bija sajūtas? Satraucoši! Es domāju-virszemē ir brīnišķīgāk, īpaši, tik skaistā dienā....visam savs laiks. Apceļojot šo pusi netālu no Bārbeles centra, iegriezāmies arī lauku tūrisma mītnē „Ausekļa dzirnavas”, kas izveidojusies Iecavas upītes krastā. Saimnieka meita Dita parādīja izveidoto latviešu lauku sētu ar seno darbarīku kolekciju ar spēkratiem, mehānismiem, mājsaimniecības priekšmetiem, no kuriem daudzi darbojas. Pēdējais mūsu galamērķis bija kultūras un garīgais centrs „Bruknas muiža”, kurā atrodas "Kalna svētību kopiena" - garīgās un fiziskās rehabilitācijas vieta atkarībā nonākušiem cilvēkiem. Kopienas mērķis ir dot iespēju cilvēkam atrast pašam savu ceļu šai Dieva pasaulē, “lietojot” vienīgi garīgās dzīves un darba terapiju. Daba, gadalaiku maiņa, gada lauku darbu un liturģiskā laika ritms, lūgšanas, rūpes par 18.-19.gs. Bruknas muižas atjaunošanu un uzturēšanu ir sevis attīrīšanās un iespēja atgriezties pie Dieva. Pastaiga muižā bija brīnišķīgs šīs dienas noslēgums klausoties Terēzes stāstos par ēkām, par cilvēkiem, redzot īstenotos un vēl notiekošos darbus, kas ir Dieva Svētības pārpilni. Un paldies Eduardam par uzticēšanos un liecībām par Dieva žēlastību un brīnumiem, ko ikviens taču grib piedzīvot. Šeit patiesi varēja sajust kā Dievs strādā ja Viņam tic un uzticas. Paldies Dievam par šo bagāto un brīnišķīgo dienu! Foto sadaļā "Galerijas".
7.oktobrī notika Pļaujas svētku dievkalpojums, kurā kalpoja Jūrmalas iecirkņa prāvests Andris Krauliņš un muzicēja ansamblis "Jūti". Sirsnīgs paldies!
Paldies arī par ziedojumiem Pļaujas svētkiem.
Tradicionāli
mūsu draudze devās viesos pie Blīdenes draudzes uz sadraudzības dievkalpojumu Blīdenes "Zaļajā baznīcā". Brīnišķīgi pavadīta diena
kopā ar citām draudzēm, kuras jau vairākus gadus kopā svin dievkalpojumus baznīcā ar visaugstākajiem griestiem. Pēc dievkalpojuma tikšanās visiem kopā Blīdenes kultūras namā, kurā iepriecināja gan draudzes sarūpētā Pļaujas svētku izstāde, gan Liepājas Lutera ev. lut. draudzes
rokdarbnieču izšuvumi un mākslinieces Ivetas Vītolas gleznas, un, protams, sadraudzība ar dziesmām, liecībām un atkalredzēšanos. Pateicība Blīdenes draudzei par mīļo uzņemšanu un iespēju piepildīt sirdis ar prieku un baudīt brīnišķīgo Dieva mīlestību! 
BRAUCIENS CIEMOS PIE
STOVNERES DRAUDZES NORVĒĢIJĀ
23.08.-28.08.2012.
Augusta beigās notika Doles-Ķekavas ev.lut.draudzes pārstāvju brauciens ciemos pie Stovneres luterāņu draudzes Norvēģijā.
Bet sākums bija tāds...
90-to gadu sākumā Stovneres draudze meklēja māsu draudzi Latvijā. Viņu draudzē ir noteikums – atrast sadarbības partnerus uz laiku līdz 5 gadiem ārpus Norvēģijas. Esam pateicīgi Dievam par šo dāvanu – sadraudzību, jo tā turpinās nu jau 20 gadus un uzticīgākus draugus nemaz nevar vēlēties. Viņi mūs ir atbalstījuši visus šos gadus gan garīgi, gan materiāli. Ik pa 2 gadiem notiek viesošanās vienā vai otrā draudzē. Arī šo braucienu apmaksāja stovnerieši, par ko viņiem milzīgs paldies! Galvenais „vilcējspēks” šai sadarbībā nenoliedzami ir Kjell Olav Sannes jeb, starp mums runājot, vienkārši Olafs. Viņš uztur regulāru saraksti ar mūsu draudzi, vāc ziedojumus mūsu diakonijai, regulāri interesējas, kā mums iet, un pastāsta arī par jaunumiem Stovnerē. Olafs Latviju, tai skaitā arī Ķekavu, nereti apmeklē arī viens pats. Viņš ir ne vien Stovneres draudzes Latvijas draugu grupas vadītājs, bet arī dogmatikas profesors, teoloģijas doktors, universitātes lektors, daudzu grāmatu un rakstu autors, mācītājs.
Bet nu – par ceļojumu!
Bijām 9 braucēji - Ruta, Anda, Maira, Rudīte, Sandra, Linda, Uģis, Raivis un Jānis no Katlakalna draudzes kā šoferis un busiņa īpašnieks. Pateicība Jānim! Maršruts - Ķekavas baznīca, Rīgas pasažieru osta, Stokholma, šķērsām pāri Zviedrijai uz Oslo, kur atrodas Stovnere, un pēc 3 dienām tāds pats ceļš atpakaļ.
Braucot ar prāmi pa Daugavu un vērojot Rīgas ostu, nudien liekas - ar ekonomiku pie mums viss ir kārtībā! Uz kuģa turējāmies kopā, jo bija ļoti interesanti iepazīt vienam otru un kur nu vēl labāk kā sanākot visiem vienā mazā kajītē!
Jau rīts un mūs sagaida Zviedrijas klinšainie krasti. Braucot 527 km cauri Zviedrijai, bijām pateicīgi par attieksmi pret Zviedrijas ceļu izmantotājiem. Ļoti jaukas bezmaksas atpūtas vietas!
Vēlā pēcpusdienā šķērsojām Norvēģijas robežu un Stovnerē (viena no Oslo pilsētas daļām) ieradāmies precīzi norunātajā laikā – plkst.19.00. Pēc sirsnīgiem apkampieniem tikām aicināti baznīcā uz svētbrīdi, kūkām un sapazīstināti ar viesģimenēm, kuras laipni mūs uzņēma savās mājās-Anda un Sandra pie Birgittas un Rolfa Skorstadiem, Linda un Uģis pie Anne Lise Terje Aaslundiem, bet Ruta un Jānis pie Jonnas Ragnifa, Rudīte un Maira pie Hannas un Oddvara Hatleholiem,
bet Raivis pie Elisabetes un Arnes Rønnildiem
Stovnerieši uzreiz bija gatavi skatīties arī mūsu prezentāciju par draudzi un Ķekavu un klausīties, kā dziedam. „Nopietno” dziedāšanu atlikām pēdējam vakaram, jo nošu lapas iejukušas vēl no busiņa neizkrāmētajās somās. Bet šai reizei pietika ar “Bēdu manu lielu bēdu”, kas visiem, protams, ļoti patika.
Nākošā rītā plkst.9.00 abas draudzes dodamies kopīgā izbraucienā apkārt Oslo fjordam. Stovneres draudzes locekle Jonna apmaksājusi lielo autobusu, bet Oddvars pats pie stūres. Plāns – mazliet piestāt Oslo, tad apskatīt slaveno tramplīnu Holmenkollen kalnā, apmeklēt kobalta muzeju, kurā baudām arī gardas pusdienas (desertā atkal kūkas!). Šeit ražo brīnisķīgus zilā stikla priekšmetus. Lai arī laika maz, daži no mums pagūst tuvumā apskatīt lielu, skaistu ūdenskritumu.
Šīs dienas vakaru pavadījām ģimenēs, kuras mūs uzņēma un rūpējās, lai mēs justos labi visas šīs dienas.
Klāt arī svētdiena. Dievkalpojuma sākumā mūs iepazīstināja ar draudzi. Bija daudz cilvēku, notika kristības. Visiem ļoti patika mūsu mācītāja Raivja sprediķis, kuru Elita tulkoja ar izteiksmi. Pēc dievkalpojuma - neiztrūkstošā kafija un kūkas, lai būtu spēks svarīgajai sapulcei par sadarbību, par nākotnes plāniem un stāstiem par draudžu dzīvi. Tad brīnišķīga pastaiga visiem kopā turpat Stovnerē, pusdienas ģimenēs, un jau atkal devāmies uz baznīcu, lai svinētu īsu vakara dievkalpojumu ar Dievgaldu. Satikām kādu latviešu ģimeni, kas savulaik atbraukuši no Alūksnes un iesākumā šeit dzīvojuši teltīs. Svētdiena noslēdzās ar sadraudzības vakaru - sirsnīgām runām, dziedāšanu, dāvanām ... Mums uzdāvināja lielisko norvēģu brūno sieru un siera nazi-lāpstiņu.
Pēc īsām miega stundām jau plkst.6.00 tikāmies pie baznīcas, lai dotos uz mājām. Sirsnīgas atvadas un garais ceļš cauri Zviedrijai. Nākamās dienas rīts pienāca jau uz kuģa Latvijā un necik ilgi, kad jau bijām Ķekavā.
Pateicība Dievam un vissirsnīgākais paldies Stovneres draudzei un visiem pārējiem, kuri sarūpēja šo braucienu! Tā bija lieliska iespēja mums iepazīt tuvāk vienam otru, stovneriešus un brīnišķīgo Norvēģiju, kā arī izbaudīt Dieva dāvanas - sadraudzību un mīlestību.Bildes sadaļā "Galerijas".
Vēl šis tas no braucēju stāstītā:
Stovneres baznīcā notiek arī afrikāņu draudzes dievkalpojumi un bijis pat īpašs hip-hop dievkalpojums!
Jo lielāku godu Norvēģijā kādam izrāda, jo vairāk kūku. Un no katras kūkas ir jānobauda. Kūku galds tiek klāts pēc katra dievkalpojuma un par tā apsaimniekošanu gādā draudzes māsas pēc grafika. Mums šajās dienās tika ļoti daudz kūku!
Norvēģi ļoti sargā dabu. Nekur nevienas kailcirtes! Laukos koka mājām izplatīti ir velēnu jumti.
Garāmbraucot redzējām arī salu, kur notika bēdīgi slavenais Breivīka organizētais slaktiņš jauniešu nometnē.
Mums bija brīnišķīgs tulks – Oslo dzīvojoša latviete Elita, sirsnīgs, gaišs cilvēks, kas ne tikai vienkārši tulkoja, bet darīja to patiešām atraktīvi!
Norvēģiem tā patika mūsu dziedāšana, ka neviens neticēja – esam samēģinājuši tikai 3 reizes.
Mājupceļā tā izsmējāmies kā nekad mūžā! Ikviens mūsu grupā izrādījās tik asprātīgs un apveltīts ar tik lielisku humora izjūtu!
Sandras un pārējo brauciena dalībnieku stāstīto apkopoja A.Martinsone
Norvēģija
Šai zemē dzīvo lepna, dāsna tauta,
Un čakli strādā,
Īstenojot iecerēto.
Tie ļaudis, kas grib mājvietu šeit rast,
Lai nedomā te spēlēt viltus spēles!
Jo mīlot savu Tēvzemi un dzimto valodu,
Līdz elpai pēdējai
To tauta aizstāvēs!
Mana valoda
No aizmūžības, no visdziļām dzīlēm,
Šī valoda man dārga, tuva, mīļa.
Tā latvju valoda, tā manas tautas mēle.
Es lūdzu, augstais Dievs,
No karstas sirds es vēlos –
Lai Latvijā skan mūžam latvju valoda.
Ruta Bīlande
Augusts 2012
2.septembrī Mācību gada iesākuma dievkalpojumā
kalpoja prāvests Andris Krauliņš un muzicēja Liene Dravniece - akordeons, Ieva Supjeva -flauta, ģitāra. 
19.augustā notika Pateicības dievkalpojums par mācītāja Raivja Martinsona kalpošanu. Piedalījās Jūrmalas iecirkņa prāvests Andris Krauliņš. Ar 20.augustu mācītājs Raivis Martinsons vairs nekalpos mūsu draudzē un pašlaik notiek jauna mācītāja meklējumi. Lūgsim katrs Dievu par to!
Klusuma rekolekcijas Mazirbē jūnija sākumā
Šovasar vairākiem mūsu draudzes locekļiem dažas dienas bija iespēja piedzīvot Klusuma rekolekcijas Mazirbē. Kopā ar mācītāju Raivi turp devās Sandra, Raitis, Lana, Veronika un Kitija. Katram no viņiem bija savs stāsts gan par to, kā Dievs vadījis uz šejieni, gan vēlāk par to, ko Viņš dāvājis šajās dienās. Taču visi bija vienisprātis, ka saņemts daudz svētību! Protams, jauna un neparasta pieredze ikvienam bija nesarunāšanās savā starpā – pat ne sasveicinoties vai sēžot un ēdot pie galda. Brīžiem, it īpaši pašā sākumā, tas nebūt nebija tik viegli, bet vēl grūtāk – panākt klusumu un mieru arī savā iekšienē, domās. Norimt, iedziļināties Svētajos Rakstos, meklēt Dieva gribu savā dzīvē un vienkārši pacelt savu sirdi pāri ikdienai, tuvāk Debesīm, palīdzēja katrai dienai sagatavotie uzdevumi jeb garīgie vingrinājumi.
Gleznainākajā Ziemeļkurzemes daļā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, 20 km attālumā no Kolkas raga, atrodas Mazirbes Rekolekciju centrs. Mazirbe ir Dieva svētīta vieta, kas ir nošķirta no pilsētas trokšņiem un drūzmas. Šeit LELB mērogā ar Saksijas un Bādenes Evaņģēliskās mācītāju atbalsta apvienības palīdzību ir īstenota mācītāju rekolekciju centra ideja, izveidojot vietu, kurā atgūt prieku, spēku un mīlestību kalpošanai. Vairākas reizes gadā Mazirbē tiek organizētas rekolekcijas – gan mācītājiem un mācītāju ģimenēm, gan baznīcas un draudžu darbiniekiem, gan citiem interesentiem.
Centra viesiem ir iespēja uzturēties trijās ar visu nepieciešamo aprīkotās un komfortablās viesu mājiņās, kurās ērti var izvietoties no 5 līdz 7 personām katrā. Apmešanās mājiņās pieejama mācītājiem, draudžu kalpotājiem, darbiniekiem, kā arī citiem interesentiem. Ēkas izvietotas senās mācītājmuižas teritorijā, parka un dārza tuvumā, kur iekārtotas arī pastaigu vietas. Jūra atrodas 20 minūšu gājienā no mācītājmuižas.
Jāpiebilst, ka rekolekciju centrā iespējams rīkot arī draudžu seminārus, sēdes, nometnes, rekolekcijas (ar nakšņošanas iespēju līdz 20 cilvēkiem). Vasaras periodā tiek piedāvātas arī telšu un ugunskura vietas.
Rekolekciju centrā ir noteikta dienas kārtība ar dievkalpojumiem, stundu lūgšanām un Bībeles studijām. Dievkalpojumi Mazirbes baznīcā svētdienās notiek plkst. 14.00.
Katrs viesis ir aicināts iesaistīties arī centra tālākās iekopšanas un apkārtnes uzturēšanas darbā. Interesentiem, kuri gribētu padzīvot centrā ilgāku laiku, palīdzot dažādos darbos un piedaloties lūgšanās, Rekolekciju centrs piedāvā arī šādu iespēju. Brīvprātīgie palīgi var dzīvot mācītājmuižas ēkā bez maksas, piedalīties centra ikdienā, tādējādi dodot savu ieguldījumu centra tālākajā attīstībā.
Rekolekciju centra kapelāns ir mācītājs Armands Klāvs, par viesu uzņemšanu rūpējas Rūta Vilde un evaņģēlists Ainārs Kostanda.
Bīskaps Pāvils Brūvers par klusuma rekolekcijām saka:
- Esmu pārliecināts, ka Klusuma rekolekcijas, kas aizsākušās Mazirbē, mūsu baznīcai nesīs lielu svētību. Pagājušajā gadā man bija izdevība tādās piedalīties, un tās manī atstājušas neizdzēšamas pēdas. Tā bija nedēļa, kas tika pavadīta sarunās ar Dievu, vēršot savu skatu uz augšu, domājot par to, kas ir būtisks, atsijājot visu, kas ir nebūtisks, kas velk pie zemes. Šīs nedēļas laikā nenotiek nekādas sarunas, kas domas varētu piesaistīt laicīgām lietām. Ja ir kādas sarunas, tad vienīgi ar rekolekciju vadītāju, kas palīdz atvērt sirdi Dieva vārdam. Ikdienas rūpēs, darba pienākumos un steigā mēs bieži vien neļaujam Dieva vārdam mūs uzrunāt. Toties nomierinoties, apklustot Dieva priekšā, pielūdzot viņu garā un patiesībā, pienāk brīdis, kad mēs saklausām, kā Kristus klauvē pie mūsu sirds durvīm, un tad mēs arī piedzīvojam piepildāmies Viņa vārdus: „Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu.”
Mazirbes apkārtne piedāvā labas iespējas atrast pilnīgu vienatni ar Dievu – vai savā istabiņā, vai Klusuma dārzā, vai pastaigā pa mežu, vai jūras malā. Domāju, ka katram kristietim, bet jo īpaši mācītājam vismaz reizi gadā vajadzētu pavadīt vienu nedēļu šādā dziļā sadraudzībā ar Kristu, jo šādas satikšanās svētība nepaliek kā kāds izolēts, atsevišķs notikums, bet gan tā pārņem cilvēka garu, dvēseli un miesu, piepildot to ar jaunu spēku un ar jaunu prieku kalpot Dievam un savam tuvākajam.
Pašā vasaras sākumā – 1. un 2.jūnijā Doles Tautas namā notika Ķekavā vēl nebijis pasākums ar neparastu, intriģējošu un pat mazliet aizdomīgu nosaukumu – „PandaMania”. Izrādās, tā ir bērnu brīvdienu Bībeles skola, kuras ideja Latvijā ieceļojusi no Amerikas, šeit veiksmīgi adaptēta misijā „Luterāņu stunda” un jau vairākus gadus šādi pasākumi tiek organizēti dažādās Latvijas draudzēs.
Gan pirmajā, gan otrajā „PandaMania” dienā Tautas namā pulcējās gandrīz 30 bērnu no 5 līdz 14 gadu vecumam. Pasākumu vadīja galvenais Panda – Ēriks no misijas „Luterāņu stunda” ar saviem palīgiem – mūsu pašu draudzes brīvprātīgajiem, kas arī bija tērpušies īpašajos pandu kostīmos. Arī dalībnieki ar vienkārša grima palīdzību pārvērtās mazos panda lācīšos.
PandaMania Bībeles skola ir sadalīta piecās daļās. Katra daļa, savukārt, satur vairākas aktivitātes par konkrēto tēmu.
1) Dievs Tevi ir radījis;
2) Dievs Tevi uzklausa;
3) Dievs Tevi redz;
4) Dievs Tevi mīl, neskatoties ne uz ko;
5) Dievs dod labas dāvanas.
Bērni tika iepazīstināti ar Bībeles stāstiem, pēc tam tos pārrunājot. Kopīgi mācījāmies PandaMania dziesmu, spēlējām spēles, skatījāmies filmu par Burunduku Čaderu, kurš skatītājus veda aizrautīgā izmeklēšanas piedzīvojumā. Gatavojām draudzības rokassprādzītes un salmu cilvēciņus. Katru tēmu noslēdzot, tika izrunāts piedzīvotais. Pasākuma beigās varēja piedalīties arī bērnu ģimenes locekļi un tas vienlaikus bija arī mūsu svētdienas skolas noslēgums, kad svētdienas skolotājas un draudzes mācītājs teica paldies bērniem par cītīgo mācīšanos, bet bērni, savukārt, pateicās viņiem par mācīšanu. Vairāk foto sadaļā "Galerijas". 
Dienu pirms Līgo svētkiem devāmies uz nometni Zviedrijā, lai kopā ar vēl 100 cilvēkiem no Vācijas pavadītu 2 neaizmirstamas nedēļas skaistā dabas nostūrī.
Savos iespaidos dalīties vēlējās jaunieši no mūsu grupas. Elīna, viena no grupas vadītājām: „Ķekavas un Katlakalna evaņģēliski luterisko draudžu jaunieši jau vairāk kā 10 gadus tiek aicināti piedalīties piedzīvojumu nometnē (Abenteurlager) Zviedrijā. Mūsu jaunieši nometnē darbojās ļoti aktīvi un izmantoja katru iespēju pilnveidot savas prasmes un parādīt tās citiem nometnes dalībniekiem. Jaunieši bagātināja nometni ar garīgo pieredzi - piedalījās dienas tematiskās daļas vadīšanā (katru dienu tika apspriesta, apdziedāta jauniešiem aktuāla tēma - draudzība, piedošana, sadarbība, uzticēšanās), aktīvi ņēma dalību sportiskajās aktivitātēs - spēlēja futbolu un volejbolu. Jauna pieredze daudziem bija aktīvās atpūtas aktivitātes - kanoe brauciens un vairāku dienu pārgājiens, nakts orientēšanās pārgājiens "dropout". Savas dziedāt un muzicēt prasmes bija iespējams demonstrēt nometnes talantu šovā, bet citas radošās prasmes attīstīt dažādas radošajās darbnīcās - koka saliekamo krēslu, koka suvenīru un rotu izgatavošanā. Šis laiks bija īpašs katram nometnes dalībniekam - tā bija iespēja iegūt jaunus draugus, jaunas prasmes, norūdīt savu izturību, piedzīvot dabu 24/7. Šie aizraujošie piedzīvojumi divu nedēļu garumā nebūtu iespējami bez nometnes organizatoru, Bordesholmiešu pašaizliedzīgā darba, kā arī spēka, kas ir pāri visiem mūsu mērķiem un centieniem - Dieva svētības.”
Līga, brīvprātīgā nometnes darbiniece, saka: „piedzīvojumu nometne ir vieta, kur valda miers labsirdība un draudzība. Man bija liels gods strādāt šajā nometnē kā brīvprātīgajam. Gūtā atziņa – nav neiespējamas lietas, ir nepieciešama vēlme kaut ko darīt un, protams, arī sirds gaišums, tad visai pasaulei vārti vaļā. Kā rezultātā ir iegūti jauni, neaizmirstami draugi un pagājušas 2 piedzīvojumu pilnas nedēļas.”
Amandai šī nometne devusi iespēju iepazīt tuvāk Dievu un dažādus vāciešu paradumus. Visvairāk viņai patika, ka tieši nometnes laikā bija iekritusi viņas dzimšanas dienas un, ka visi esot tik mīļi viņu apsveikuši. Šajā nometnē Amanda piedzīvoja, ka vācieši ir atsaucīgi mīļi un labsirdīgi. Savukārt, Andželai ļoti patika Zviedrijas nometne, viņai likās, ka bija interesanti, esot bijušas skaistas dziesmas un ļoti jauki cilvēki. Bet Annas atmiņā vislabāk palicis izpalīdzīgais vadītājs Matze, kurš vienmēr bija kopā ar mums un uzjautrināja visus. No sākuma esot licies, ka pārgājieni un kanoe tūre būs nogurdinoši pasākumi, taču esot bijis tik tiešām aizraujoši un Annai ļoti paticis.
Manis pašas piedzīvotais apliecina, ka mēs cits citam varam dot tik daudz – prieka, mīlestības, rūpju vienam par otru un, lai to varētu kādam uzdāvāt nemaz nevajag runāt vienā valodā vai būt no vienas tautas, patiesa sirsnība runā daudz skaļāk par vārdiem.
Visu kopā salika Linda Ziemele
   
2012. gada 20. maijā
Doles – Ķekavas ev.lut. baznīcā notika seminārs
par tēmām: „Kas ir Svētais Gars? Ko Viņš dara? Kā es varu tikt piepildīts ar Svēto Garu?” To vadīja misionārs Ulvis Kravalis.
Semināra noslēgumā bija iespēja saņemt aizlūgšanas.
Dievkalpojuma laikā dzirdējām amerikāņu misionāra
David Michael Carrillio muzikālo sniegumu.
Vēl šī svētdiena bija īpaša ar to, ka pie mums viesojās draugi – misionāri no Svētā Gregora kristīgās misijas centra Saldū. Viņi stāstīja par to, kas ir misija, kāpēc tā ir svarīga kristiešu dzīves sastāvdaļa un neliels ieskats, kā darbojas misijas centrs. Sirsnīga pateicība viesiem par šo kalpošanu!
13.maijā pēc dievkalpojuma muzicēja mūsu draudzes dziedošās ģimenes. Sirsnīga pateicība!
6.maijā Doles Tautas namā notika mūsu draudzes pirmā pieaugušo Alfa kursa noslēguma svinības
Laipni gaidīti bija gan Alfa kursa dalībnieki, gan tie, kuri kursā nepiedalījās, bet kuriem ir interese par to un varbūt gribētu piedalīties citreiz. Sīkāk par sirsnīgās sadraudzības un brīnišķīgo atklāsmju vakaru uzrakstīsim mazliet vēlāk.
Trešdien, 2.maijā notika Tezē lūgšanu vakars. Vairāk par Tezē lasiet sadaļā "IZLASI!".
Lielās Talkas ietvaros draudzes locekļi tika aicināti piedalīties draudzes īpašumu sakopšanā. Liels paldies visiem atsaucīgajiem un čaklajiem talciniekiem!
 
Lieldienu dievkalpojumā dziedāja un liecināja par ticības spēku mūziķis Valdis Indrišonoks. Mīļš paldies!
 
Lielajā Piektdienā 6.aprīlī Ķekavā Krusta ceļš
“Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem.” Jņ. 15:13
Ikviens tika aicināts piedalīties, neatkarīgi no draudzes piederības, censties dziļāk izprast Kristus Golgātas ceļa jēgu, ieklausoties Dieva Vārdā un pievienojoties lūgšanām par Ķekavu un tās iedzīvotājiem.
Maršruts: luterāņu baznīca – sākumskola – brāļu kapi – Ķekavas kapi - vidusskola – kultūras nams – ambulance – dome – sociālās aprūpes centrs – bērnudārzs (cauri parkam, pa Nākotnes ielu) – privātskola „Gaismas tilts” – mūzikas skola – tautas nams – luterāņu baznīca.
Ja nebija iespēja noiet visu Krusta ceļu, varēja pievienoties kādā no ceļa posmiem. Vairāk lasiet sadaļā "Izlasi!"
1.aprīlī pēc dievkalpojuma baznīcā notika ikgadējā draudzes sapulce, kurā mācītājs Raivis Martinsons pastāstīja par pagājušajā gadā notikušajām aktivitātēm draudzes garīgajā dzīvē un plānoto šajā gadā. Draudzes priekšnieks Raitis Heniņš prezentēja draudzes finanšu pārskatu par 2011.gadu un budžetu šim gadam. Sapulces sākumā klātesošos iepriecināja svētdienas skolas bērnu koncertiņš, kurā muzicēja gan vijolnieces Noriņa, Reina un Alise, gan kopā ar svētdienas skolas skolotājām un pārējiem bērniem klausītāji tika aicināti dalīties priekā par Jēzus mīlestību.
28. martā notika dievkalpojums ar slimnieku eļļas lietošanu, kura tēma bija „Dievs vēlas mūs dziedināt!”. Šādi dievkalpojumi ir bijuši jau agrāk mūsu draudzē, bet šajā vakarā pirmo reizi izskanēja aicinājums liecināt vai izteikt pateicību Dievam par dziedināšanu. Ir jābūt ļoti lielai drosmei draudzes priekšā liecināt par sev svarīgu piedzīvojumu. Tā ir gan uzticēšanās savai draudzei, gan milzīga pateicība Dievam par Viņa apžēlošanu. Paldies māsām, kuras liecināja, jo uzrunāja klātesošo sirdis, tās atvērt uzklausot citu ciešanas un priecāties līdzi, slavējot Dievu, par atgūto dvēseles mieru. Dievkalpojumā ar slimnieku eļļu svētīja mācītājs Raivis Martinsons, bet ar brīnišķīgo muzicēšanu mūs iepriecināja Antra Martinsone. Sirsnīgs pateicamies! Aicinām piedalīties nākošajos dievkalpojumos! Paskaidrojumus par slimnieku eļļas lietošanas būtību lasiet sadaļā "Izlasi!"
Alfa kursa nedēļas nogale kopā ar Dubultu draudzi Gregorskolā 23.-25.martam, kura tēma bija Svētais Gars, ir aizvadīta. Mazliet vēlāk apkoposim piedzīvoto un padalīsimies pārdomās, jo patiešām ir pavadītas brīnišķīgas dienas. Sirsnīgi pateicamies gan Dubultu draudzei, gan Gregorskolas viesmīlībai un visiem pārējiem! lekcijas...  brīnišķīga slavēšana...un jauna DDĶ grupa (Dubultu/Doles-Ķekavas)   mazās grupiņas... kopīgas maltītes..
 
Saldus iepazīšana...
25.martā Dievkalpojumā Komunistiskā režīma upuru piemiņai dziedāja Ķekavas jauktais koris "Mozaīka". Sirsnīgi pateicamies!
13.martā Doles Tautas namā, notika misijas "Luterāņu stunda" un Doles - Ķekavas draudzes organizēts ekumēnisks kinolektorijs kopā ar kino zinātnieci Anitu Uzulnieci un filmas "PAR CILVĒKIEM UN DIEVIEM" (Francija) demonstrēšana. Priecājamies par atsaucību un apmeklētību.
22.februārī pl.18.00 notika Pelnu dienas Dievkalpojums. Par Pelnu dienu vairāk lasiet sadaļā "Izlasi!"
19.februārī - Dievkalpojumā pirms Gavēņa laika, muzicēja Elēna Rituma /alts/ un Ausma Rituma /ērģeles/. Sirsnīgi pateicamies!
Mācītājs Raivis Martinsons piedalījās rekolekcijās Saldū Gregorskolā. Par to lasiet sadaļā "Izlasi!"
Zvaigznes dienas dievkalpojumu 6.janvārī pl.18.00 vadīja pērminderis Konrāds Prūsis un muzicēja Antra Martinsone, bet dievkalpojumu svētdien 8.janvārī vadīja Jūrmalas iecirkņa prāvests Andris Krauliņš, kurā ar savu brīnišķīgo mūziku iepriecināja un dalījās ticības pieredzē Ieva un Aivars Lapšāni no Straupes draudzes.
31.decembrī gadumiju bija iespēja sagaidīt baznīcā klausoties mūziku, Svēto Rakstu lasījumus, pavadīt laiku lūgšanās un sadraudzībā. Katrs pats varēja iezvanīt Jauno gadu un no baznīcas torņa vērot uguņošanu visās četrās debess pusēs. Priecēja, ka zvanu skaņas attaicināja arī tos, kuri nekad nebija bijuši mūsu baznīcā.
|
