Vēsture

  Braucot no Rīgas uz Bausku, nav iespējams nepamanīt šosejas malā stāvošu nelielu, bet izteiksmīgu būvi – tā ir Doles-Ķekavas draudzes sv. Annas baznīca. Jau 16.gadsimtā te atradās baznīca, un vairākas koka celtnes nomainīja viena otru, līdz 1783. gadā par Doles muižas īpašnieka Voldemāra Antona Levīza of Menāra līdzekļiem tika celta tagadējā baznīca, kas iesvētīta 1784.gadā.

    

Doles- Ķekavas baznīca. 2005.g. foto.

  Ja celšanas gads, pateicoties Brocem un norādei Buša Vidzemes baznīcu vēsturē, vienmēr ticis minēts pareizi, tad jautājumā par celtnes autoru domas dalās. Jau minētie Broces zīmējumi tomēr ļauj izvērtēt baznīcas fasāžu sākotnējo koncepciju un izdarīt slēdzienus. Pēc stilistiskajām pazīmēm var samērā viegli noskaidrot meistaru – tas ir Kristofors Hāberlands, Rīgas pilsētas būvmeistars, ne tikai vietējā klasicisma izcilākais pārstāvis, bet arī viens no lielākajiem arhitektiem vēsturisko stilu laikmetā vispār. 

  Kristofors Hēberlands dzimis 1750.g. 1. janvārī Rīgā Johana Andreasa Hāberlanda, no Saksijas izceļojušā mūrniekmeistara ģimenē. Izšķirošs viņa mākslinieciskajā attīstībā bija pavadītais laiks Saksijā 1777.gadā, viņa senču dzimtenē. 

  Kristofors Hēberlands bija tā stiprā personība, kas nāca ieviest reformas gan mākslinieciski stilistiskajā, gan arī sociālā sfērā. Viņa darbošanās laiks sakrita ar apgaismības laikmetu un viņš patiesi iemiesoja sava laika tendences. Hāberlandam bija lemts ielikt jaunās, modernās Rīgas stūrakmeņus, pie kam, viņš nežēlīgi nīcināja seno viduslaiku pilsētu, atbilstoši apgaismības pragmātiskajām idejām un klasicisma mākslinieciskajiem uzskatiem. Viņa formas izjūta ir droša un patstāvīga. Viss, ko cēlis Hāberlands, apliecina augstu talantu, pie tam, viņa stils ir raksturīgs tikai viņam. 

Doles baznīca 19.gadsimtā. Monogrammista „H.B.” zīmējums. 19.gs.v. Foto Baltijas Centrālā bibliotēkā.

  Kristofors Hēberlands pavisam cēlis sešas baznīcas. Pirmo, Sv.Pētera un Pāvila baznīcu Rīgas citadelē Hāberlands gan uzcēla 1782.- 1785.g. pēc kara inženiera Zīgmunda Zēges fon Laurenberga projekta.

  Kristofors Hāberlands Saksijas ceļojumu laikā bija ieguvis spēcīgus iespaidus savām nākošajām būvēm baznīcu arhitektūru laukā. Protestantiskā dievnama koncepcija tieši Saksijā bija ieguvusi īpaši konsekventu iemiesojumu – baznīca kā draudzes zāle, kā auditorija draudzes kopienai, atsakoties no viduslaicīgā, katoliskā baznīcas tipa, kur altāris pacēlās kora telpas dziļumā, tālu projām no draudzes locekļiem, kā noslēpumaina rituāla vieta. Nepieciešamība darīt draudzei vieglāk uztveramu sprediķi, vispirms jau tīri akustiskā nozīmē, noteica kancelaltāra parādīšanos.

Doles-Ķekavas baznīcas iekšskats ar kancelaltāri. 20.gs. sāk.foto.

  Kanceles podija atrašanās tieši virs altāra galda gan mazināja Svētā Sakramenta mistisko lomu, toties izcēla Dieva vārda skaidrojuma nozīmi, pie kam, dievlūdzēju uzmanība visu laiku palika koncentrēta uz vienu un to pašu telpas punktu. Šķērsbaznīcas tips, sevišķi apvienojumā ar vairākstāvu luktām un kancelaltāri, baznīcu darīja līdzīgu kādam operas namam vai sapulču telpai. Hāberlands altāri, izņemot Alūksnes baznīcu, vienmēr saistījis ar kanceli, kas, savukārt, novietota virs altāra mensas. Tomēr neviena pati kancele nav saglabājusi savu sākotnējo novietojumu līdz mūsdienām. Sākot no 19.gadsimta otrās puses  un līdz pat 20.gadsimtam draudzes ir gribējušas atgriezties pie konservatīvāka un kopš seniem laikiem pierastāka kanceles novietojuma – pie kāda pīlāra vai pie sienas pa kreisi no altāra.

  Fasāžu kompozīcija Hāberlandam vienmēr ir stingri sakārtota. Viņš lieto ģeometriskās proporcionēšanas metodi , kas viņa celtnēm nodrošināja labi saskaņotas masu attiecības un harmonisku līdzsvaru. To redz jo labāk, ja Hāberlanda ēkas salīdzina ar viņa kolēģu celtnēm. Tā, piemēram, Vangažu baznīcas fasāde (iesvētīta 1790.g., pazīstama pēc J.Broces zīmējuma), kurā izmantoti daži klasicisma arhitektūras elementi (rustotie stūri, portāls, kas apvienots ar dažām arhitektoniskām rietumu fasādes detaļām), kompozīcijas ziņā nav strikti sadalīta un strukturēta.

  Iekštelpās Hāberlands savas gaišās un augstās baznīcu halles apvieno ar sev raksturīgo telpas noslēgumu – viņš taisnstūrī ieliek pusloka vai ovālu piebūvi, kuras nolūks ir ne tikai pastiprināt dievlūdzēju optisko koncentrēšanos uz altāri, bet arī nodrošināt labāku dzirdamību.

  Doles-Ķekavas draudzes baznīcai piemīt visas specifiskās Hāberlanda stila pazīmes, taču savā kopīgajā apjoma iecerē tā ir īpaša. Jau no paša sākuma baznīca ir bijusi iecerēta bez torņa, tādējādi vēl spēcīgāk iemiesojot Hāberlandam piemītošo tieksmi uz racionālu un laicīgu baznīcas veidolu. Vēlāk piebūvētais tornis baznīcu gan ir darījis gleznaināku un iespaidīgāku, taču celtnei laupījis tās iecerēto apjoma vienkāršību un noslēgtību.

  Unikāla būvforma Ķekavā bija sākotnējā rietumu gala zelmiņa virsbūve ar sānu volūtām un atvērumu vidū, kas kalpoja zvana uzkāršanai, uz virsbūves bija atrodams arī celšanas gadaskaitlis - 1784.

  Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas vairāki dokumenti, kas tikuši sagatavoti sakarā ar Hāberlanda pašas oriģinālākās baznīcas, Katlakalna kupola būves celtniecību. Tā ir Katlakalna baznīcas celtniecības tāme, ko Hāberlands parakstījis 1792.gada 26. janvārī. Tai pievienota vēl viena tāme, kas datēta ar to pašu datumu un kuras virsrakstā cita starpā minēts: ,,...nach dem Dahlenholmschen Kirchen Riß” ( pēc Doles baznīcas meta).

Doles baznīcas celtniecības tāme ar K.Hāberlanda parakstu. 1792.g. Latvijas Valsts vēstures arhīvs.

  Neapšaubāmi tā nav oriģinālā Doles draudzes baznīcas tāme, kam bija jābūt izgatavotai jau gadus desmit agrāk, bet tikai tās kopija. Jāpieņem, ka Hāberlands piestādījis šo otru tāmi kā salīdzinājumu, lai varētu Katlakalna baznīcas būves pasūtītājus pārliecināt par sava piedāvājuma lētumu.

  Uz pārējo Hāberlanda sakrālo celtņu fona Doles-Ķekavas baznīca ir labi proporcionēta un savam mērogam labi atbilstoša būve. Jau minētās izmaiņas, kas notikušas laika gaitā, tai gan piešķīrušas atšķirīgu apveidu un pat atšķirīgu stilistisko nokrāsu, taču tāpēc ne mazāk mēs Doles baznīcu varam pieskaitīt pie pārējām līdz šim zināmajām Hāberlanda ēkām.

Doles-Ķekavas baznīcas iekšskats. 2006.g.foto.

   Doles – Ķekavas baznīca ir kļuvusi arī par zināmu Latvijas atdzimšanas simbolu. 1991. un 1992.gadā, tātad laikā, kas pēc neatkarības atgūšanas bija saimnieciski pats grūtākais, pateicoties draudzes uzupurēšanās spējai un ziedotājiem ārzemēs, varēja sākties vērienīga baznīcas renovācija – kara laikā bojā gājusī torņa smaile tika atjaunota un iesegta ar vara skārdu, tāpat kā viss kopīgais baznīcas jumts, fasāžu apmetums tika rūpīgi izlabots un nokrāsots. Uz toreizējā sabrukuma un nolaistības fona mirdzēja šī gaišā un graciozā baznīca. Un tagad mēs drīkstam teikt - slavenā Hāberlanda celta baznīca.

 IMANTS LANCMANIS

Mākslas vēsturnieks,
mākslas un arhitektūras pieminekļu
restaurēšanas speciālists un iniciators,
gleznotājs, vairāku grāmatu autors,
sabiedrisks darbinieks,
apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni

Rundāles pils direktors