2010.gada notikumi draudzē
Nometne Zviedrijā Nedaudz pastāstīšu par nometni Zviedrijā, kurā šovasar jūlijā piedalījāmies 14 jaunieši - 5 no Ķekavas, 1 no Daugmales, 1 no Baložiem, 5 no Katlakalna un Gints un Ieva kā grupas vadītāji. Dalība nometnē bija iespējama, pateicoties jau daudzus gadus ilgušajai sadarbībai ar māsu draudzi - Bordesholmas draudzi Vācijā, kura regulāri rīko nometnes Zviedrijas dienvidos. Šajās nometnēs Ķekavas un Katlakalna draudžu jaunieši piedalījušies jau vairākkārt. Paldies Manfrēdam Osbāram kā iniciatoram un Ķekavas pagasta padomei kā līdzfinansētājiem! Ceļā devāmies piektdien no rīta puses, pēc svētbrīža Doles-Ķekavas baznīcā, ar autobusu uz Klaipēdu un tad ar prāmi uz Zviedriju. Zviedrijā mūs sagaidīja Manfrēds un Matiass, kuri nogādāja mūs nometnes vietā. Mūs uzņēma patiešām jauki, iepazīstināja ar nometnes darbiniekiem un izrādija apkārtni. Pirmais iespaids par nometnes vietu bija ļoti interesants – divas nedēļas gulēt teltī, ēst zem klajas debess un mazgāties aukstā dušā. Bet, protams, ar to visu mēs ātri apradām.  Pirmā diena sākās ar gardām pusdienām un sarunām ar vāciešiem. Mani, Ievu un Alanu intervēja viens no nometnes darbiniekiem (viņš bija atbildīgs par futbolu), kur mums uzdeva dažādus jautājums par to, kāpēc mēs te esam un ko sagaidām no nometnes. Pēc neilga laika ieradās arī pārējie nometnes dalībnieki, tad visi devāmies uz pirmo vakara svētbrīdi, kas notika lielā šķūnī. Tā bija vieta, kura visvairāk atšķīrās no pārējās nometnes. Tur varēja gan slavēt Dievu, gan vienkārši sēdēt un lūgt.
 Otrā diena sākās ar brokastīm, pēc tam sekoja svētbrīdis (šķūnī), kā arī notika duskusijas. Katru dienu bija sava tēma, savs uzdevums, kuru bija nepieciešams veikt katrai komandai. Mēs, latvieši, bijām viena vesela komanda. Sākumā bija diezgan grūti vienam otru iepazīt un saprast, bet pēc tam tas viss notika pats no sevis. Vienmēr izrunājām, ja kaut kas nebija skaidrs, kā arī, ja mūsu starpā radās kādas nesaskaņas.  Tā gāja diena no dienas. Iemācījāmies braukt ar laivām. Dažs no mums gan to jau prata. Mūsu komandas „galva” bija Matiass, viens no vāciešiem. Viņš ļoti labi sapratās ar mums angļu valodā, jo vienīgi Ieva prata vācu valodu. Katru dienu pēc pusdienām devāmies uz radošajām darbnīcām – varēja taisīt krēslus no koka, aplgeznot kreklus, pīt pīnītes no diegiem un veidot kaklarotas no kokosriekstiem. Launagā vienmēr pasniedza garšīgas maizītes vai kādus kārumus ar kafiju vai tēju.  Kā vienu no spilgtākajiem notikumiem varu minēt pārgājienu un laivu braucienu. Pārgājiens ilga divas dienas, tas patiešām nebija viegli. Nesām smagas somas un nogājām kādus padsmit kilometrus ar kājām. Nonācām ļoti skaistā vietā pie ezera, uzcēlām teltis un iekurinājām uzgunskuru. Vakarā sēdējām pie ugunskura un dziedājām kristīgas dziesmas, kā arī vienkārši runājāmies un baudījām lielisko saulrietu virs ezera. Arī laivu brauciens bija lielisks, tas gan ilga trīs dienas. Pirmajā dienā bija diezgan grūti airēt, jo vējš bija tieši pret mums, bet cīnijāmies, cik spēka, un nonācām gala mērķī. Tur uzcēlām teltis un paēdām vakariņas. Mūs sagaidīja daži vācieši un vakarā kopā ar viņiem pavadījām laiku runājoties un dziedot pie ugunskura. Otrajā diena bija daudz vieglāk airēt. Nekad neaizmirsīšu skatu, kad braucām ar laivu pa upīti, kas svienoja divus ezerus. Skats bija kā pasakā - koki, rāms ūdens, viss zaļš un pilnīgs miers. Liekas, ka tajā mirklī, kad bijām tur, visi kļuva miera pilni un baudīja lielisko skatu. Neaprakstāmi...  Katra diena bija pilna ar neparastiem piedzīvojumiem, lūgšanām, slavēšanu, spēlēm, sadraudzību... Bija tik daudz kā, ka to visu nemaz nevar izstāstīt. Ak jā, futbols, to pavisam piemirsu! Tas bija jautri, bijām izveidojuši divas komandas - Pienīgie un Rieksti. Tas, kas notika uz futbola laukuma, bija neaprakstāms, tik ļoti varēja just, ka tas ir kristīgs futbols. Protams, mūsu starpā valdīja konkurence, bet tas nebija svarīgi. Mana komanda ieguva 7. vietu (pavisam bija 8). Spēlējām prieka pēc, ne ar mērķi vinnēt vai iegūt balvu, bet gan sadraudzēties ar vāciešiem un izbaudīt spēli. Nometnes laikā varējām iepirkties īpašā kioskā, kas atradās galvenajā nometnes ēkā. Rindas tur bija nepārspējamas, katrs dalībnieks gribēja kādu saldumiņu, ar kuru varētu panašķoties, skatoties futbolspēli vai naktī guļammaisā.  Katrs no mums, latviešiem, sajutāmies ļoti īpaši, ikviens tika atzinīgi novērtēts. Vienalga, vai kāds bija vecāk, vai jaunāks, vienalga, vai kāds bija smaidīgāks par otru, mēs katru pieņēmām tādu, kāds viņš ir. Katra diena, katra minūte tur bija piepildīta, vērtīga un aizraujoša, kaut arī, protams, bija brīži, kad gribējās mājās un pabūt vienam.
Pēdējā vakarā svinējām īpašu svētbrīdi. Nopietnajā daļā katrs no dalībniekiem varēja sniegt priekšnesumu. Kāds vienkārši dziedāja, kāds dejoja, kā arī kāds bija izdomājis spēli. Lai arī sākumā bija grūti mums visiem saprasties, bet beigās pat bija grūti šķirties. Ar vāciešiem bija viegli komunicēt, jo viņi arī bija atvērti un draudzīgi. Bija arī iespēja sūtīt vēstules viens otram. Tā nu pagāja divas nedēļas Zviedrijā kopā ar vāciešiem, ar visu auksto ūdeni un visu gulēšanu teltī. Bet tam visam pāri Dieva mīlestība, kas mūs pavadīja visas nometnes garumā. Anna Ābola (Doles-Ķekavas draudze)
Lūk, arī dažas citu dalībnieku atsauksmes: Es vēl nekad iepriekš nebiju bijis uz tāda veida nometni, bet es to atceros tikai ar labu. Esmu tiešām pozitīvi iespaidots un neaizmirsīšu visu interesanto, ko piedzīvoju šajā nometnē. Es novēlu visiem uz tādu nometni aizbraukt, jo neviens nenožēlos to, ko tur redzēs un piedzīvos! Sebastians Plaudis, Doles-Ķekavas draudze Man ļoti patika šī nometne, jo es tās laikā uzzināju ļoti daudz jauna, iepazinos ar daudziem „cietiem riekstiem”. Patiesībā biju iedomājusies, ka šī nometne nebūs īpaši interesanta un ka vadītāji būs pats ļaunākais, kas vien var būt, bet nometnes laikā manas domas mainījās. Praktiski viss, ko biju iedomājusies, bija DAUDZ DAUDZ DAUDZ foršāk ! Visi bijām ļoti draudzīgi un nebija nekādu nenormālu strīdu, un vadītāji bija vienkārši SUPER! Man šī nometne palikusi atmiņā tikai ar labām lietām, un arī tagad es gandrīz katru dienu vēl atceros kādu jauku brīdi no šīs nometnes. Laima Miltiņa, Katlakalna draudze Nometnē ieguvu jaunus, labus draugus! Labas emocijas, daudz jauku brīžu!
Un patika pilnībā VISS! Atis Grudulis, Doles-Ķekavas draudze Man ļoti patika futbols un nakts pārgājiens. Bija arī interesants kanoe un pārgājiens ar kājām, kaut gan man ne pārāk patika – it īpaši ezers. Tas bija ļoti netīrs un duļķains. Toties man patika aukstās dušas. Tās bija vienkārši super. Nometne man deva pieredzi dzīvošanai teltīs. Alans Štāls, Katlakalna draudze 
Vairāk attēlus varat apskatīt galerijā!
|
