Pelnu trešdiena
Pelnu diena ir ļoti seni baznīcas svētki, kas ieguvuši noteiktu vietu
liturģiskajā gadā kā Ciešanu un gavēņa laika sākums. Ticīgie ar šo
dienu sāk intensīvu gatavošanos Lieldienām. Tam ir savs pamatojums
Bībelē - Mozus, citi Dieva vīri un pats Kristus izšķirošiem notikumiem
ir gatavojušies, gavējot četrdesmit dienas. Kristīgajai Baznīcai
izšķirošais notikums bija Kristus augšāmcelšanās. Pelnu diena ir trešdiena, skaitot četrdesmit dienas pirms Lieldienām,
bet izslēdzot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav
gavēņa rakstura. Pelni šajā dienā atgādina par cilvēku kā niecību, kam
dievišķā mīlestība nepieciešama kā dzīvība.
Pelnu diena ievada gavēņa laiku, kad kristieši atturas no kādām
ikdienišķām un ierastām lietām, cenšas ievērot mērenību uzturā un
izklaidēs. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām
izklaidēm saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta
Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek
īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetajā krāsā, kas
simbolizē ciešanas un grēknožēlu. no www.lelb.lv publicētajiem materiāliem
|