Aktualitātes
 Svētdarbības
 Notikumu kalendārs
 Regulārās norises
 Notikumi
2006.gads
2007.gads
2008.gads
2009.gads
2010.gads
2011. gads
2012. gads
2013. gads
2014. gads
2015. gads
2016.gads
 Izlasi!
 Draudzes avīze
 Vēsture
 Svētdienas skola
 Draudzes padome
 Galerijas
 Kapsēta
 Kontakti
 Ķekavas Romas katoļu draudze
 Noderīgas saites
Meklēšana

 
9.decembrī draudzes ekskursija uz Kalna svētības kopienu Bruknā, Bārbeles pamatskolu un Valles baznīcu

“Iesākumā bija Vārds…” – tā sākas Jāņa evaņģēlijs. Šoreiz šis vārds bija Brukna. Kādu rītu Sandra man pavaicāja: “Kā tu domā, vai iesvētāmo grupai interesētu ekskursija uz Bruknu?” Zinot, ka ekskursijas vienmēr ir interesanti pasākumi, visu vārdā atļāvos pateikt: “Laba doma!” Un tā, apspriežoties ar mācītāju Arni, nolēmām – jārīko ekskursija. Tā mums radās maršruts Ķekava–Brukna–Valle, katra vieta ar savu garīgo izaugsmi, vēsturi un baznīcām, kuras visas vieno viens vārds – ticība.

Ir dzestrs, bet jauks sestdienas 9. decembra rīts. Baznīcā tiekas gan iesvētāmo grupa, gan arī citi mūsu un dažu citu draudžu ļaudis, kopā 44 ceļotāji. Mācītājs Arnis novada īsu lūgšanu un varam doties mūsu mazajā svētceļojumā. Autobuss, laipnā vadītāja droši stūrēts, vizina mūs pa Zemgales lauku ārēm. Pa ceļam mācītājs mūs iepazīstina ar Adventa patieso nozīmi. Izbraucot cauri Vecumniekiem, aiz loga vērojam garām slīdošās lauku ainavas, kavējam laiku interesantās un jautrās sarunās, līdz seko garšīgs pārsteigums – Račiņu pāra rūpīgi pagatavotās ķilavmaizītes ar olu – sen nekas tik gards nebija ēsts (to atzina daudzi). Un tā, nemanot esam jau nokļuvuši līdz Bruknas muižai, kurā tagad saimnieko Bruknas Kalna svētību kopiena priestera Andreja Mediņa vadībā.

Bruknas muiža mūs sagaida ar saltu vēju, bet siltu, strādīgu un acīmredzami gādīgu roku veiktu darbu augļiem, zinot cik smaga ir bijusi šīs muižas vēsture. Diemžēl pašu priesteri Mediņu nesatiekam, taču kopienas pārstāve un mūsu gide muižā - Ilze - mūs laipni uzņem ar baltu, runīgu papagaili uz pleca. Ieejot muižas ēkā, nekad neiedomāsies, ka vēl pirms divdesmit gadiem te ir bijusi nolaista cūku kūts, burtiskā šī vārda nozīmē. Ir apbrīnojami redzēt ieguldītā svētīgā darba augļus – izremontētas, mājīgi iekārtotas telpas ar balles zāli, gaumīgu ēdamistabu ar kamīnu un 16. gadsimta gleznām pie sienas, kas attēlo Kristus ciešanu ceļu. Tās Bruknā nonākušas no Skaistkalnes baznīcas. To autori nav zināmi, jo ir bijuši tā laika mākslas studenti. Pēc telpu un eksponātu aplūkošanas tiekamies ar topošās Bārbeles skolas un bērnudārza direktori. Viņa mūs iepazīstina ar priestera Mediņa izloloto jauno projektu – skolu zēniem un bērnudārzu bērniem līdz 6 gadu vecumam Bārbelē - "Saknes un spārni", un uzaicina mūs to apmeklēt. Un nu jau klāt pusdienlaiks muižas ēdamistabā, kur tiekam cienāti ar gardu lēcu sautējumu, cepumiem un kafiju. Redzot pie muižas mastā, Zemgales vēju plucinātu Latvijas valsts karogu, aizdomājos arī par tiem, ap tūkstoti, cauri Bruknas kopienai izgājušajiem cilvēkiem – kā dzīve viņus ir plucinājusi, kā viņi ir krituši un atkal cēlušies, citi atgriezušies pie sava vecā dzīvesveida, taču ne mazums ir tādu, kuri caur ciešanām, savu darbu, priestera Mediņa iedvesmoti un Dieva svētīti ir tikuši ārā no "purva". Ir patīkami zināt, ka cilvēki, kas ir jau "izauguši" no Bruknas kopienas, tagad spēj normāli un pilnvērtīgi dzīvot, strādāt, mācīties un būt pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Tāpēc pie sevis nodomāju, ar ko lai mēs iedvesmojam šos ļaudis… un rodas ideja par ziedojumu no mums visiem jaunam, skaistam Latvijas karogam.

Pēc pusdienām, atvadījušies no siltās un viesmīlīgās muižas ēkas, ejam uz Bruknas kopienas iemītnieku pašu rokām būvēto Svēto apustuļu baznīcu, kur mūsu gide interesanti izstāsta par tās tapšanas vēsturi. Kā izrādās, tā ir Karsas katedrāles kopija (informācija par oriģinālu: https://en.wikipedia.org/wiki/Cathedral_of_Kars).  Gidei runājot, stāsts nonāk līdz ērģelēm un brīnišķīgajai baznīcas akustikai, kam seko viegla nopūta: žēl, ka Bruknā uz vietas neesot neviena, kas varētu kaut ko atskaņot, lai mēs to varētu izbaudīt. Te nu rodas iespēja izpausties mācītāja Arņa sievai Danutai pie ērģelēm, kuras muzikālais priekšnesums aizkustina ikkatru no mums un pierāda, ka baznīcas akustika tiešām ir lieliska. Iedvesmoti un apgaroti no redzētā un dzirdētā, uzņemam grupas kopbildi un atvadāmies no Bruknas muižas, lai dotos uz Bārbeli apmeklēt topošo skolu un bērnudārzu. 
Pats A. Mediņš par Bruknu saka tā: “Kas ir Brukna? Tā ir vieta. Tie ir darbi. Tie ir cilvēki. Brukna – tā ir kopiena ar svētām vērtībām. Kamēr uzskatām sevi par dieviem, visu varošiem, nekādas dzīvības mūsos nebūs. Bet, tiklīdz atzīstam savu nevarību, bezspēcību, mēs kļūstam kā atvērti ziedi, ko Dievs piepilda ar savu dzīvību, prieku, drosmi un mieru. Kamēr plosāmies paši sevī, mēs nekur tālu netiekam. (Intervija ar priesteri Andreju Mediņu: Annas Psiholoģija, 2017. gada augusts).

Mūsu ceļojums turpinās, jūtot līdzi Latvijas sieviešu florbola komandai pasaules čempionātā, kurā spēlē arī divas ķekavietes, viena no kurām – Gundega - ir arī mūsu draudzē. Mūsu meitenes sīvā cīņā izcīna 6. vietu pasaulē. Pa ceļam mielojamies ar Ievas sagādātiem mandarīniem, kuru patīkamais aromāts drīz piepilda visu autobusu. Pie Bārbeles renovējamās skolas ēkas mēs satiekamies ar Aiju, kura ir šīs topošās mācību iestādes sirds un dvēsele – tāds iespaids rodas, klausoties stāstījumā par jau padarīto un nākotnes plāniem. Tiekam izvadāti ekskursijā pa visu topošo skolu, kur vēl daudz darāmā, bet tik daudz jau ir paveikts. Var tikai apbrīnot šo cilvēku degsmi un pašaizliedzību, kuri ir uzņēmušies šo misiju – kalpot savas tautas nākotnei – bērniem. Var atstrādāt savas darba stundas un saņemt par to algu, taču ir acīmredzams, ka Bārbeles skolas darbiniekiem darbs ir patiess aicinājums. Domāju, ka tieši šādi cilvēki pulcējas ap priesteri Mediņu. Jauki ir dzirdēt, ka Latvijā ir bagāti un arī dāsni cilvēki, kuri atbalsta šādus projektus. Izciemojušies pa Bārbeles skolu, sirsnīgi atvadāmies un turpinām ceļu uz Valles baznīcu.

Kad tuvojamies Vallei, no dūmakas iznirst majestātiskā Valles baznīca, kas slejas pakalnā, tā izceļot tās vienkāršo skaistumu. Izkāpjot no autobusa, pamanām kādu piemiņas akmeni, kurš, kā vēlāk noskaidrojas, ir Valles apkaimes represēto piemiņai un to iesvētījis mūsu ceļabiedrs, mācītājs Arnis Eltermanis. Dievnamā mūs sagaida ļoti interesanta, radoša un aizrautīga persona – Gina Viegliņa Valliete, kura mums pastāsta par Valles baznīcas vēsturi un tās apkaimes notikumiem senā un ne tik senā pagātnē. Gina nolasa arī dažus dzejoļus no savas jaunās grāmatas, kas aizkustina visus klātesošos ar savu dziļumu un mieru. Danutai diemžēl neizdodas pierunāt baznīcas ērģeles sākt skanēt, tad nu nekas cits neatliek kā meitenēm dziedāt bez pavadījuma – tāpat skan lieliski. Tā gluži nemanot pienāk tumšs vakars, seko silta atvadīšanās no mūsu Valles gides, lai kāptu autobusā un dotos mājup. Arī mājupceļš neiztiek bez smaržīgiem našķiem – šoreiz visi, graužot sarūpētas piparkūkas, apspriež pa dienu piedzīvoto un redzēto.
No pirmajiem līdzbraucējiem atvadāmies jau Vallē, tad Mežvidi un jau pēc dažām minūtēm esam turpat, kur izbraucām, – pie Ķekavas baznīcas.
Jauki pavadīta, interesanta, iespaidu pilna diena, labā sabiedrībā.
Paldies visiem par patīkamo kopā būšanu!

Cerams, līdz nākamajai reizei!

Iesvētāmo grupas dalībnieks Edgars.

 

 
 Iesūtīts: 2017.12.24 20:58
  Kontaktiem



Arnis Eltermanis
mācītājs
arniseltermanis@gmail.com
29177336

Raitis Heniņš
 draudzes priekšnieks
 raitis@gd.lv
 29149425

Draudzes apasts;
‍doleskekavasdr@inbox.lv

Rihards Dremakovs 
‍Kapu pārzinis 
‍25923354 
‍rihards.dremakovs@inbox.lv




 
 
Copyright 2006; Created by MB Studija »