Pārbaudījumi dzīves un Krusta ceļā
Jau otro gadu pēc kārtas
Lielajā Piektdienā arī Ķekavā, tāpat kā daudzviet Latvijā, notika Krusta ceļš. Tajā piedalījās vairāk nekā 60
ķekaviešu. Krusta ceļš iesākās un noslēdzās Doles-Ķekavas ev.lut.baznīcā, bet
gājiena laikā apstāšanās vietas jeb stacijas bija gan pie Ķekavas izglītības un
kultūras iestādēm, gan pie kapiem, Domes, ambulances un sociālās aprūpes
centra. Novada luterāņu un katoļu draudžu gani ikvienā vietā aicināja apcerēt
ne vien Kristus sāpju ceļa notikumus, bet arī savu iekšējo pasauli. Kā mēs
reaģējam uz neveiksmēm, kritieniem, dzīves pārbaudījumiem? Vai šādos brīžos
atceramies par Kristus klātbūtni? Tika uzsvērts arī palīdzības sniegšanas un
vēl jo vairāk - saņemšanas aspekts, turklāt nedomājot par atlīdzību. Dažkārt
nav viegli atzīties savā vājumā, nespēkā un pieņemt palīdzīgu roku, taču arī to
māca Kristus. Visbeidzot – nāves pieņemšana ar mieru sirdī. Kā tas iespējams?
Atkal – raugoties uz to, kā Jēzus iet pretī savai nāvei, – ar kādu mieru,
pārliecību un iekšējo spēku.
Krusta ceļā varēja sajust patiesu
vienotību – gan ar Dievu, gan vienam ar otru, neņemot vērā draudzes piederību.
Ejot cauri Ķekavai šajā dienā, gribot negribot bija jādomā arī par to, kā būtu,
ja pats Kristus ietu pa šo ceļu – ko Viņš domātu, darītu, kā uzrunātu ļaudis un
kā tie reaģētu uz Viņa parādīšanos. Tāpēc tik svarīga ir arī lūgšana katrā
konkrētajā apstāšanās vietā – par cilvēkiem, kas tieši šeit dzīvo, strādā, mācās
vai spēlējas, cieš vai priecājas. Ir daudz nebūšanu, bet Dieva gaismā visu ir
iespējams uzlūkot bez nosodījuma, ar līdzjūtību, mīlestību un pateicību. Kur ir
grēks, tur iespējama arī nožēla un – pateicoties Jēzus nāvei pie krusta un
augšāmcelšanās brīnumam Lieldienās – piedošana, atjaunota dzīve un Mūžības
perspektīva.
Paldies Ķekavas novada domei un
pašvaldības policijai par atbalstu, paldies ikvienam par līdzdalību!
Antra Martinsone
|